IEPAZĪŠANĀS

Prezentācijai sagatavoju dažādus priekšmetus un attēlus, kas reprezentē pirmatnīgus un ar piedēkli/izskaņu atvasinātus vārdus.

  1. Kā tu nosauktu šo (rādu uz lielo lapu)?
    Pierakstu nosaukto vārdu "lapa" un novietoju zem lielās lapas.
  2. Kā tu nosauktu šo (rādu uz mazo lapiņu)?
    Uzklausu vārdu "lapiņa", bet vēl nerakstu.
  3. Vai no vārda "lapa" var izveidot vārdu "lapiņa"? Kādi burti jāpievieno? Kurā vietā?
    Uzrakstu vēl vienu vārdu "lapa". Tad uzrakstu prasītos burtus "iņ" ar sarkaniem burtiem un lūdzu ievietot tos vārdā "lapa", lai izveidotu vārdu "lapiņa".

4. Tu esi atvasinājis jaunu vārdu! Vārdā "lapa" starp sakni un galotni tu ievietoji piedēkli "iņ" un ieguvi vārdu "lapiņa"!
Uzrakstu jēdzienus "sakne", "galotne" un "piedēklis" un novietoju uz koka attēla (skat zemāk).

5. To pašu atkārtojam ar vārdiem "runcis" un "runcītis".

6. Vai vārdiem "lapiņa" un "runcītis" ir vienāds piedēklis? Redz kā, divi dažādi piedēkļi līdzīgi izmaina vārda nozīmi!

7. Atvasinam vārdus no "maize" un "kurpnieks".

8. Skat! Paliek pāri galotne! Tu esi izveidojis jaunu vārdu, pievienojot gan piedēkli, gan galotni! Piedēkli un galotni kopā sauc par izskaņu. Tu no vārda "kurpe" esi atvasinājis vārdu "kurpnieks", vārda "kurpe" saknei pievienojot izskaņu "nieks".
Uzrakstu vārdu "izskaņa" un pievienoju koka attēlam. Vēl mums jāiepazīst sēne = priedēklis.

ZINĀŠANU NOSTIPRINĀŠANA

Es atvasinu jaunus vārdus, vārdam "Roberts" pievienojot dažādas izskaņas. Roberts izdomā jaunizvidoto vārdu skaidrojumu.

Roberts raksta sarakstu ar sev interesantiem atvasinātiem vārdiem.

Sagatavoju spēli - lapiņas ar radniecīgiem pirmatnīgiem un atvasinātiem vārdiem. Uz maiņām velkam lapiņas no kaudzītes un vērojam, vai veidojas pirmatnīga un atvasināta vārda pāris. Pēc spēles aicinu dažiem vārdiem noteikt sakni un galotni un pavērot, kā ir veidots atvasinātais vārds. Secinam, ka vārdam "metinātājs" izskaņa ir pievienota aiz vārda "metināt", nenoņemot tam galotni "t".

Izveidoju spēli - sagatavoju 4 lapiņas ar pirmatnīgiem vārdiem un daudzas dažādas izskaņas, ar kurām no tiem var atvasināt citus vārdus. Katrs izvēlējāmies divus pirmatnīgos vārdus un tad uz maiņam vilkām no kaudzītes lapiņas ar izskaņām un vērojām, vai mums sanāk atvasināti vārdi.

Izveidoju lapiņas ar pirmatnīgiem un atvasinātiem vārdiem un lūdzu sašķirot pēc to nozīmes - darbība, darītājs, darba vieta, darba rezultāts un process. Izpētījām, ar kādām izskaņām veidoti katras grupas vārdi.
Izvērsās interesanta saruna par to, kurš vārds bija pirmais un kā radās vajadzība atvasināt citus vārdus. Kā būtu, ja maiznieks būtu jāsauc "Jānis, kas cep maizi", bet ceptuvi sauktu "māja, kur Jānis cep maizi". Cik labi, ka varam izteikties īsāk!