Iepazīšanos ar teikuma priekšmetu un izteicēju sākām ar Montesori izmantoto metodi - sagriezt teikumu pa teikuma locekļiem un tos atbilstoši sašķirot.

Kopīgi sašķirojām teikumus, kuros izteicējs atbild uz jautājumu ko dara?, ko darīja?, ko darīs? Sākumā pievērsām uzmanību jautājumiem, uz kuriem vārdi atbild, tad uz to nosaukumu, kas norāda uz funkciju teikumā, jeb uzdevumu.

Tad sašķirojām teikumus, kuros izteicējs atbild uz jautājumiem kāds ir (bija, būs)? un kas ir (bija, būs)? Roberts izlēma veidot arī savus teikumus, jo manējie esot garlaicīgi.

Viņam grūti bija saprast, kāpēc lietvārds jāsauc par teikuma priekšmetu, bet darbības vārds - viens vai kopā ar citiem vārdiem, par izteicēju. Ķēros pie pašdarbības un izveidoju teikuma priekšmetu un izteicēju. Ar savilcējiem izveidoju uz tiem pasvītrojuma veidu, kas tiek izmantots skolās: teikuma priekšmetam viena svītra, bet izteicējam - divas. Izteicējs sastāv no cilindra un bumbas. Bumba simbolizē darbības vārdu, bet cilindrs to, ka izteicējos, ko pašreiz analizējam var ietilpt arī citu vārdšķiru vārdi un tie kopā veido izteicēju.

Nu jau kļuva interesantāk!

Pēc pirmās lekcijas aicināju Robertu pasvītrot teikuma gramatiskos centrus vienkāršā tekstā, bet redzēju, ka arī ar šo prezentāciju nepietiek, lai es izskaidrotu  teikumu analīzes principus. Sapratu, ka sākumā jāuztrenē prasme uzdot jautājumus par dažādiem teikuma locekļiem.

Izveidoju spēli, kurā teikuma priekšmets un izteicējs gāja pie visuvarenā Roberta pēc vārdiem, kas atbild uz viņu jautājumiem.

Tad pēc vārdiem tika sūtīti arī viņu bērni - palīglocekļi, kam pšiem vēl gan nav doti vārdi (apstāklis, apzīmētājs u.t.t.) Pagaidām tie ir vienkārši palīglocekļi. Vārdus Roberts izdomāja iedvesmojoties no stāstiem par Seno Ēģipti :)

Tā nu visi pa vienam gāja pie Roberta, nāca atpakaļ ar vārdiem un veidoja teikumu. Redzēju, ka ir vēl jāpatrenējas, jo, atbildot uz kartiņā uzdoto jautājumu, Robertam gribās izvērsties un rakstīt frāzes nevis tikai konkrēto vārdu, kas atbild uz doto jautājumu. Turpinām darbotiem.

Izveidotie teikumi noder, lai pārrunātu to, kas ir gramatiskais centrs, vai tikai gramatiskais centrs var izveidot teikums, vai tikai palīglocekļi var veidot teikumu, kas ir vienkāršs nepaplašināts teikums, kas ir vienkāršs paplašināts teikums.

Pie teikuma virslocekļu pasvītrošanas teikumā vērts atgriezties tikai tad, kad ir nostiprināta prasme uzdot jautājumus par dažādiem teikuma locekļiem. Bet pirms tam vēl padarbosimies ar tāda veida uzdevumiem kā pagājušā gada diagnostikas darbā. Man šķiet, ka tas ir labs veids kā atpazīt teikuma virslocekļus un tad ap tiem "būvēt teikumu". Vienīgi es izveidošu kartiņas sākumā ar viena, tad ar ar divu teikumu vārdiem, lai tās var brīvi kombinēt un tikai beigās pierakstīt izveidoto teikumu.

Turpinājums

Lai labāk izskaidrotu, kāpēc lietvārds un darbības vārds tagad ir teikuma priekšmets un izteicējs, paskaidroju Robertam, ka tas ir līdzīgi kā tas, ka viņš ir Roberts, bet var būt gan mehāniķis, gan elektriķis, gan izgudrotājs - atkarībā no tā, ko dara.

Atšķirību starp vārdšķirām un teikuma locekļiem parādīju, izmantojot vārdšķiru kartiņas.

Tirpinot veidot teikumus, rodas arvien interesantāki piemēri tālākai diskusijai. Piemēram, pāskaidroju, ka frāzē "no kaķu ēdāja" ir divi palīglocekļi un pieliku klāt divas figūriņas. Kad Roberts gribēja papildināt teikumu ar vārdiem, kas atbild uz jautājumu kāpēc?, pastāstīju, ka šājā gadījumā veidosies jauns teikums ar savu gramatisko centru un pieliku klāt atbilstošas figūriņas. Vairāk par saliktiem teikumiem runāsim vēlāk.

Pierakstu veidošanas treniņš.