Pienāca diena, kad es sajutu iedvesmu ķerties pie otrā lielā stāsta :) Mazliet atskatījāmies Pirmajā lielajā stāstā - Roberts to īsi atstāstīja, bet es papildināju.

Šoreiz izvēlējos stāstīt tēlaino stāstu, ko atradu vairākos Montesori materiālos un video. Ceru, ka nākamgad es jau varēšu stāstus lasīt angliski. Bet šoreiz tos ātri tulkoju uz latviešu valodu, ar acīm skenējot angļu tekstu. Īsumā stāsts bija šāds, uzrakstīts kā emocionāls dialogs starp Sauli, ūdeni, gaisu un akmeņiem:

  • Saule vēroja Zemi, priecājās par to, bet tad pamanīja, ka notiek kaut kas satraucošs - ūdens iztvaiko, paceļas gaisā, piesātinās ar dažādām gāzēm un kā skābais lietus līst pār akmeņiem, tos šķīdina un minerālus skalo jūrās un okeānos. Akmeņi dēdē, bet ūdens kļūst necaurredzams no minerāliem, kas tajos izšķīduši.
  • Saule prasa ūdenim, kāpēc viņš jauc kārtību uz Zemes! Bet ūdens atbild, ka viņš tikai darbojas, sekojot likumiem, kam tam ir jāpakļaujas - siltumā jāiztvaiko, bet paliekot vēsākam jākondensējas un jānolīst pār zemi, jāieņem visa tam pieejamā telpa, jāiespiežas akmeņu spraugās. Vainīgs esot Gaiss, kas viņu paķer, kad tas iztvaiko un nēsā apkārt pa pasauli.
  • Gaiss, savukārt, atbild, ka viņš tikai seko likumiem, kas tam ir jāievēro - jāapsedz visa Zeme, lai tai būtu silti. Bet tā kā Zemei ir liels vēders, galva un vēders paliek neapsegti. Tad nu gaiss skrien apkārt Zemei, lai sasildītu arī polus. Ūdens pats tam uzlec mugurā un vizinās. Līdzenumā tas ir nieks, bet ceļoties virs kalniem tam ir grūti! Piedevām akmeņi ir karsti un gaisam ir jāceļas vēl augstāk, lai nesadedzinātos. Kalnu galotneē, savukārt, ir aukstāks un gaiss salst.
  • Akmeņi iebilst. Tie vispār mierīgi sēž uz vietas. Un tā ir Saule, kas tos karsē.
  • Un kamēr visi tā strīdas, minerālu piesātinātajos ūdeņos notiek kaut kas brīnumais. Rodas kaut kas jauns un nebijis, kaut kas, kas ir jutīgs pret apkārtējo vidi. Kaut kas, kas uzņem minerālus no ūdens, izveido no tiem sev apvalku, bet, kad aiziet bojā, nogrimst okeāna dziļumā, saglabājot savā apvalkā iesprostotus minerālus. Daudzu miljonu gadu gaitā šīs jaunās radības attīra ūdeni, bet to mirušie ķermenīši nogulst okeāna dibenā, izveidojot pirmo lappusi dzīvības rašanās grāmatā.
  • Sākumā katra mazā radībiņa viena pati ceļoja apkārt un darīja visus darbus - ēda, pārvietojās, elpoja, atbrīvojās no nevajadzīgā. Tad tās izlēma apvienoties un ceļot kopā, bet joprojām katra veica visus darbus. Bet vēl pēc kāda laika radībiņas izlēma darbus dalīt - vienas uzņēmās sagādāt barību, citas - pārvietoties, vēl citas - elpot u.t.t. Tā radās radības ar orgāniem.

Tad mēs gājām skatīties lielo dzīvības rašanās plakātu un vadību pārņēma Roberts, komentējot un jautājot par to, kas redzams plakātā. Tā kā to pētījām jau pagājušajā rudenī, tad Roberts atgriezās pie tā, kas viņu toreiz visvairāk interesēja un tad pētīja šos jautājumus tuvāk - par lielajām izmiršanām, tribloīdu laiku, dinozauriem, cilvēka rašanos u.t.t. Man vairs neizdevās atgriezties pie plānotā stāsta. Tagad saprotu, kāpēc reizēm Montesori stāstos izmantotos materiālus aizsedz un tad pamazām atklāj tās daļas, par ko stāstā tiek runāts.

Roberts mazliet salīdzināja lielo plakātu ar to, kas atrodams jaunajā grāmatā un ir mazāk detalizēts, izpētīja dažādos dabas materiālus, ko ir savācis un glabā kastītēs dabaszinību plauktā.

Es mazliet paturpināju stāstu, parādot, kādi izskatījās pirmatnējās dzīvības formas un Roberts mēģināja tās plakātos atrast - vienšūņus, vienšūņus ar viciņām, sūkļus, anemones, tribloīdus, cefalopodus.

Sapratu, ka tālākai tēmas izpētei vajag kaut kādu struktūru, piemēram:

  • uzskaitīt visas dzīvības pazīmes un salīdzināt kā tās atšķiras starp dažādām dzīvības formām - kā notiek elpošana, barošanās, pāŗvietošanāt u.t.t., pielāgojoties apkārtējai videi;
  • salīdzināt, cik atšķirīgi ir orgāni dažādām dzīvības formām vai
  • salīdzināt šūnu un cilvēka organismu. Tas gan man būtu izaicinājums. Jauki, ka Internetā ir pieejami materiāli arī par šo tēmu https://prezi.com/gszzc63ltrls/the-cell-compared-to-the-human-body/

Turpinot tēmu par dzīvības formām, izlasījām grāmatu Piecas dabas valstis un tuvāk izpētījām to, ka visi dzīvie organizmi sastāv nošūnām. Pirmās šūnas bija pavisam vienkāršas, bet vēlāk veidojās šūnas ar kodolu un organoīdiem. Cik daudz kopēju organoīdu ir gan augu, gan dzīvnieku šūnās!

Mikroskopā apskatījāmies sūnas, ķērpjus, pelējuma sporas, sīpolu un tomātu mizas un citus augu paraugus un mēģinājām saskatīt šūnas. Izpētījām kā mikroskopā izskatāš augsne no dārza - tajā nav šūnu, bet ir mazītiņi smilšu gabaliņi.

Lasot grāmatu "Vārtsargs un jūra" radās interese par to, kur it Norvēģija, kur ir sala, uz kuru peldēja Trille un kā izskatās fjords. Sākām pētīt lielo fizioģeogrāfisko karti un aizrunājāmies par dabas zonām sākot no ziemeļpola - arktiskajiem apgabaliem, tundru, taigu. Cik interesanti, ka dažādos kontinentos ir tās pašas dabas zonas!

Otrā stāsta tālākā izpētē jāpakavējas pie 3.klases programmas tēmas "3.1. Kas ir kopīgs un atšķirīgs dažādām dabas teritorijām?"
Sapratu, ka man īsti nav skaidra terminoloģija - dabas zona, dabas teritorija, dabas ainava. Katrā kartē dabas zonas / ainavas tiek iezīmētas dažādās vietās kartē.

Izvēlējot Jāņa Sētas izdoto atlantu 1.-6.klasei un uzdevumi.lv pieejamo dabas zonu aprakstu ar fotogrāfijām, kopā ar Robertu iedomājāmies kā lidojam no Ziemeļpola un Dienvidpolu un apskatam dažādās dabas zonas, kas nomaina viena otru. Lai ceļojums būtu interesantāks, misija bija palīdzēt dažiem dzīvniekiem piemeklēt sev piemērotu dzīvesvietu.

Atlantā zona, kas iezīmēta kā "meži", izrādījāš daudz niansētāka - skuju koku mežus nomainīja, jaukti un platlapju meži, kas pamazām pārgāja mūžzaļos cietlapju mežos. Mēģinājām iztēloties, kā, lidojot pāri taigai, smaržo pēc skujām un sveķiem, bet virs cietlapju mežiem virmo citrusaugu aromāts.

Pamanot sociālajos tīklos vai ziņās interesantu rakstu par dabu, izlasu to Robertam. Interesanti bija uzzināt, ka ir gliemis, kas var baroties ar saules enerģiju, jo veic fotosintēzi! https://www.encyclopedie-environnement.org/en/zoom/elysia-chlorotica-the-slug-who-thinks-shes-a-leaf/
Izrādāš, ka ir koks, kas staigā https://www.natureandculture.org/field-notes/walking-palm/