IEPAZĪŠANĀS
Pēc iepazīšanās ar Montesori trešo lielo stāstu par cilvēku rašanos izspēlējām diskusiju par runas veidošanās vēsturi:
- Vai tu vari iedomāties, kā bija dzīvot senajiem cilvēkiem, kad vēl nebija izveidojusies runa? Vai tu vari iedomāties, kā senie cilvēki sazinājās? Kā tu bez vārdiem varētu man pateikt, ka esi atradis kaut ko ēdamu un aicini mani līdzi, lai to parādītu?
Roberts izspēlē dažādus variantus, es viņu pārprotu un abi smejamies. Šis uzvedumiņš ir arī Teātra mākslas treniņš. - Padomā, kā ar mums sazinās mūsu kaņene? Kādus veidus viņa izmanto? Cik daudz dažādas skaņas viņa izmanto?
- Cik daudz dažādas skaņas izmanto mazais Noels (1 gads)?
- Kā tu domā, kuras skaņas izrunāt ir visvieglāk?
Vērojam kā kustas mutes muskuļi, atdarinot dažādas skaņas. Vienojamies, ka visvieglāk ir izrunāt a un m. - Cik daudz vārdus pirmatnējie cilvēki varētu izveidot, ja viņi varētu izrunāt šīs divas skaņas? Kādi vārdi viņiem bija visvairāk nepieciešami?
Veidojam vārdu sarakstu. - Kādu nākamo skaņu mums gribētos izmantot, lai izveidotu papildus vārdus?
Vienojamies par t un turpinam veidot vārdus. Attēlojam, kā tagad varam darīt zināmu, ka esam atraduši ēdienu, redzējuši mamutu, nomedījuši mamutu u.t.t. - Kā tu domā, cik vārdus var izveidot, izmantojot 33 burtus, kas ir mūsu alfabētā?
- Cik labi, ka latviešu valodā skaņas gandrīz pilnībā atbilst burtiem!
Pārrunājam, ka burti o, e, n atspoguļo dažādas skaņas.
Atgādināju to, ka sākumā vārdus attēloja ar zīmējumiem. Tikai vēlāk izveidojās burti, kas atspoguļo skaņas, no kā veidoti vārdi.
Meklējot informāciju enciklopēdijās, demonstrēju, kā es alfabētiskajā rādītājā atrodu burtu, ar kuru sākas vārds, tad vārdu, lappusi un tad viegli atrodu vajadzīgo šķirkli.
Noskatījāmies video Joka pēc alfabēts un pārrunājām to, ka burti alfabētā tiek sakārtoti noteiktā secībā, ko pēc tam izmanto sakārtojot vārdus pēc alfabēta.
PLĀNOTS: Sāku iepazīstināt Robertu ar burtu nosaukumiem (ā, bē, cē ...), ko izmanto, lai nosauktu, piemēram, auto markas (BMW, LV, LT). Jāturpina, apgūstot visu burtu nosaukumi.
ZINĀŠANU NOSTIPRINĀŠANA
Sadalīju alfabētu pa daļām, kur katra daļa sākas ar patskaņiem (aābcčd; eēfgģh...). Patskaņus iezīmēju sarkanus, bet līdzskaņus - zilus (pie reizes atkārtojam, kas ir patskaņi un līdzskaņi). Pamazām mācīju Robertam katru alfabēta daļu. Pati, kaut ko darot pa māju vai kopā braucot auto, ik pa laikam nodziedāju visu alfabētu. Tad sāku izdziedāt tikai patskaņus un aicināju Robertu nosaukt sekojošos līdzskaņus.
Izveidoju alfabētu ar vietu burtiem, kas atbilst mazo rakstīto burtu izmēram. Reizi mēnesī aicinu Robertu to aizpildīt, lai pārbaudītu un atsvaidzinātu atmiņā alfabētu. Pie reizes atkārtojam retāk izmantoto burtu rakstību.
Skaidroju, ka viņa galvā dzīvo rūķīši (ne jau īsti, protams), kas regulāri iztīra plauktus, izmetot informāciju, kas netiek lietota. Ik pa laikam jāpārbauda, vai nav izmetuši kādu daļu no alfabēta!
Spēlējam spēli "Atrodi burta vietu" - katrs izvelkam no SCRABBLE spēles maisiņa burtu un tad meklējam tā vietu alfabēta trafaretē. Tas palīdzēs Robertam atcerēties burtu aptuveno atrašanās vietu alfabētā nevis tikai alfabētu kā pantiņu. Pateicoties šiem vingrinājumiem arī es beidzot atceros burtu vietu alfabētā! Skolā biju iemācījusies to kā pantiņu - man vajadzēja noskaitī visu alfabēta pantiņu, lai nosauktu, kādi burti atrodas kaimiņos viens otram, vai noteiktu, kur aptuveni alfabētā burts atrodas.
Roberts pats regulāri izmanto alfabēta zināšanas, meklējot informāciju enciklopēdijās.
