Šajā mācību gadā latviešu valodā izmantojam Lielvārda mācību grāmatas - gan visas 3 drukātās grāmatas daļas, gan viedgrāmatu, kas pieejama soma.lv.
Man šajos mācību līdzekļos patīk tas, ka:
- gan grāmata, gan viedgrāmata kalpo kā progresa vērošanas rīks, Roberts redz gada laikā paveicamo un to, cik tālu jau ir ticis, priecājas par katru pabeigto daļu;
- grāmatas saturs man kalpo kā 5.klases latviešu valodas programma;
- mums abiem patīk īsie un labi vizuālizētie katras tēmas skaidrojumi video formātā;
- Robertam ļoti patīk pildīt testus, kas ir katras tēmas noslēgumā;
- man patīk testi, jo tā Roberts var patrenēties skolā ierasto zināšanu pārbaudes formātu, bet es iegūstu priekštatu par to, vai viņš ir apguvis terminus un izpratis tēmu;
- grāmatā iekļautie uzdevumi man noder periodos, kad esmu aizņemta un Robertam vairāk laika jāpavada mācoties patstāvīgi.
Tomēr, izmantojot šos materiālus, pietrūkst:
- aizrautības, spējas ieinteresēt, sekojot grāmatas saturam netop skaidrs, kāpēc, piemēram, aprakstu vai vēstījumu rakstīt būtu noderīgi vai interesanti;
- sasaistes ar bērna ikdienu un interesēm, piedāvātie tekstu fragmenti reti uzrunā, tie nesasaucas ar bērna, kas mācās mājās, ikdienas pieredzi, ar bērna hobijiem.
Martā nonācām līdz mācību grāmatas daļai, kurā tiek skaidroti dažādi tekstu veidi un sīkāk apskatīts vēstījums un apraksts. Paņemot labāko no tā, ko piedāvā grāmata un viedgrāmata, papildināju tēmu ar pašas veidotiem materiāliem un uzdevumiem.
Te neliels ieskats mūsu mājmācības procesā.
- Uzrakstīju īsu aprakstu un vēstījumu par mūsu kaķeni Čārliju. Rakstīju to ātri un visas kļūdas nelaboju, lai Roberts redz, ka rakstīšana ir process. Rakstīju tikai tekstu galveno daļu. Protams, ieviju tekstā humoriņu un satīru, lai lasīt ir interesantāk. Sekoju Montesori pedagoģijā izmantotajam principam - veidot materiālus tā, lai tie izgaismo vienu konkrētu īpašību vai aspektu. Tāpēc šie teksti ir par vienu un to pašu - par kaķeni, atšķiras tikai teksta veids.
2. Iedevu Robertam izlasīt un salīdzināt abus tekstus. Salīdzinot abus tekstus, ļoti labi var pamanīt to atšķirības. Roberts izvēlējās tālāk darboties ar vēstījumu. Ir tik svarīgi mācību procesā iekļaut iespēju izvēlēties!
3. Noklausījāmies soma.lv video par to, kas ir vēstījums.
4. Klausījāmies video par vēstījumu atkārtoti un to iepauzējām pēc katra apgalvojuma par to, kas ir vēstījums, kāds ir tā saturs un daļas. Katrā pauzē caurskatījām vēstījumu par Čārliju, lai atrastu video minētās pazīmes vai tekstu papildinātu.
Sekojot principam "Tell me, show me, let me" (Pastāsti, parādi, ļauj man darīt pašam), nosaukumu, ievadu un nobeigumu sacerēju pati, piedāvājot dažādus variantus. Roberts izvēlējās to, kas visvairāk uzrunāja un noformulēja līdz galam.
5. Mūsu nodarbības noslēgumā Roberts soma.lv izpildīja testu par vēstījumu.
Lai gan darbojāmies kopā, paralēli apdarīju dažādus mājas darbus. Man nav visu laiku jāsēž Robertam blakus - visu paskaidroju, uzdodu, kas jādara un tad daru savas lietas.
6. Dienas gaitā piedomāju pie tā, lai vārdu "vēstījums" pieminētu dažādos kontekstos. Piemēram, atgādinot ierakstīt kau ko dienasgrāmatā, aicinu Robertu to uzrakstīt vēstījuma formā un pievienot arī īsu ievadu un nobeigumu (mūsu mājskolā dienasgrāmatas rakstīšana ir būtiska latviešu valodas mācību procesa sastāvdaļa). Pamanot, ka kaķene kaut ko interesantu dara, pajautāju Robertam, kādu vēl vēstījumu varētu uzrakstīt par Čārlijas ikdienas gaitām.
Citā dienā tieši tāpat darbosimies ar aprakstu.
Ceru, ka šādi Roberts ne tikai zinās, bet arī izjutīs atšķirību starp vēstījumu un aprakstu un labāk atcerēsies teksta veidošanas principus - ievadu, galveno daļu, nobeigumu, rindkopas u.t.t.
Hmmm, šķiet, ka tikko uzrakstīju vēstījumu, kuram ir ievads, galvenā daļa un nobeigums!
