Man ir neliela mājmācību pieredze - dēls mājās apguva pirmsskolas mācību programmu un pašreiz ir pabeidzis pirmās divas klases. Meita mājās mācījās izmantojot tālmācību programmu sākot no 9.klases. Tomēr, gatavojoties trešajai klasei un vēlreiz caurskatot visus par un pret, vēlējos apkopot galvenos aspektus, kas man pašai ir izkristalizējušies kā dziļāku pārdomu vērti, ja ir plānots uzsākt vai turpināt bērna apmācību ģimenē.

Kāpēc mācīties mājās?

Iemesli kāpēc vecāki izvēlas bērnu mācīt mājās ir ļoti dažādi, bet parasti ietilpst kādā no šīm grupām:

  • Pieejamās skolas vide nav piemērota konkrētajam bērnam - pārāk lielas klases, troksnis, skola atrodas tālu, nav pietiekama pieaugušo uzraudzība starpbrīžos un attiecības starp skolniekiem veidojas haotiski u.t.t.
  • Skolas mācību režīms nesaskan ar bērna vai ģimenes dienas / gada režīmu - mācības sākas pārāk agri, ģimene ceļo skolas gada laikā, vecāki visvairāk ir nodarbināti tieši vasarā, kad bērniem ir brīvlaiks u.t.t.
  • Skolas mācību programmas saturs nav atbilstošs bērna attīstībai vai vecāku pārliecībai par to, kas bērnam ir jāapgūst - bērns kādā jomā attīstās lēnāk vai ātrāk nekā to paredz standarta programma, vecāki vēlas sekot Montessori vai citas pedagoģijas principiem u.t.t.

Arī mūsu izvēli noteica līdzīga rakstura faktori:

  • Jau bērnudārzā redzējām, ka dēls nav tas bērns, kas labi jūtas visu dienu pavadot kopā ar vēl 20 citiem bērniem stingri reglamentētajā vidē, kurā visi ēd, guļ, zīmē, iet ārā u.t.t. vienā un tajā pašā laikā.
  • Pamanīju, ka dēlam nav piemērotas skolās un bērnudārzos plaši izmantotās apmācību metodes - liels uzsvars uz darba lapām, maz uzskates materiālu un praktisku eksperimentu.
  • Mūsu dzīvesvietas tuvumā nav skolas, kurās būtu maz skolnieku klasē un kur izmantotu alternatīvas pedagoģijas metodes ar lielāku uzsvaru uz praktisku darbošanos. Ja būtu, es noteikti apsvērtu domu izvēlēties tādu skolu.

Kāpēc apmācība ģimenē nevis tālmācība?

Mācoties mājās, var izvēlēties vienu no divām izglītības iegūšanas formām - mācības tālmācībā vai izglītības iegūšanu ģimenē.

Mācoties tālmācībā, skola nodrošina visus nepieciešamos mācību materiālus un sagaida pretī izpildītus uzdevumus. Tās ir mācības, kas vēl vairāk balstās uz darba lapām nekā mācības klātienes skolās, tāpēc, vismaz sākumskolas posmā, dēlam tā nebūtu piemērota apmācību metode.

Es izlēmu mācību materiālus veidot un izvēlēties, vērojot, kas vislabāk atbilst dēla dabiskajam mācīšanās stilam. Daudz izmantojam Montesori pedagiģijas mācību materiālus, mācību programmas, ko var uzinstalēt planšetē, enciklopēdijas, reizēm arī skolas mācību grāmatas.

Kas ir jāmācās? Kādas prasmes ir jāapgūst?

Šī jautājuma izpēti sāku ar iepazīšanos ar to, kādas prasības sākumskolas posmam izvirza likumdošana un Izglītības un zinātnes ministrija tās izstrāātajos metodiskajos materiālos. Labākais no kopsavilkuma materiāliem man šķiet dokuments "Vērtējumu izlikšana 1.-3.klasē", jo tajā ir uzskaitītas visas prasmes, ko skola vērtēs un kā vērtēs šājā mācību periodā.

https://mape.skola2030.lv/resources/6164

Likumdošanas līmenī sasniedzamie rezultāti ir atrunāti noteikumos "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Bet tajos sasniedzamie rezultāti ir nodefinēti tikai 3., 6. un 9.klasei. No vienas puses tas ir ērti - likums nosaka, kas jāapgūst līdz 3.klasei, bet nenoska, kurā tieši mācību gadā katra prasme ir apgūstama, bet, cik zinu, skolas tomēr vadās pēc metodiskajos materiālos iekļautā prasmju apguves sadalījuma pa konkrētiem gadiem. Būs grūti uzraugošo skolu pārliecināt, ka jūs mācaties pēc cita tēmu sadalījuma pa gadiem, jo diez vai skola būs gatava mājmācības bērnam izveidot atsevišķu liecību, ar citām apgūstamajām prasmēm attiecīgajā gadā.

Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem
Tiesību akti un to izmaiņas: visi jaunumi un arhīvs. Sistematizēti tiesību akti. Plašas meklēšanas un personalizētās iespējas. Vietni uztur „Latvijas Vēstnesis”

Katram priekšmetam ir pieejama mācību programma, kurā ir sīki un smalki aprakstītas apgūstamās prasmes un kā organizējams mācību process. Dokumenti ir ļoti apjomīgi un pie to formāta ir jāpierod. Es tos lasīju pamazām un tikai pēc pusgada spēju orientēties tā, lai varētu atrast būtisko un atmest nebūtisko.

Šeit, piemēram, ir mācību programma matemātikai:

https://mape.skola2030.lv/resources/159

Daudzām tēmām ir izstrādātas arī darba lapas, spēles, lasāmi teksti un visi pieejami Skola2030 portālā.

Lasot visus šos dokumentus, es paralēli visu laiku sev jautāju:

  • "Kādas prasmes ir būtiski apgūt dzīvei?"
    Man, piemēram, neliekas būtiski iemācīt bērnam sākumskolā, kas ir trijskanis, bet svarīgi šķiet atklāt, kā mūzika iederas viņa dzīvē. Man neliekas svarīgi iemācīt sacerēt tieši mīklas, bet svarīgi šķiet parādīt rakstu un mutvārdu darbu daudzveidību un attīstīt to žanru, kas viņam šobrīd liekas saistošs. Šādas pārdomas palīdz prioritizēt apgūstamās tēmas visa mācību gada garumā.
  • "Kādas prasmes un zināšanas ir svarīgi apgūt tieši šajā bērna attīstības periodā?"
    Piemēram, man loģiskāk šķiet bērnam sākumā iemācīties visus kontinentus un tad fokusēties uz Latviju kā vienu no valstīm Eiropā ar savu klimatu, kultūru u.t.t. Tāpat jau 1.klasē sāku mācīt krievu valodas rakstību, jo dēls jau labi runāja krieviski. Tajā pašā laikā 1.klasē prakstiski nemācīju angļu valodas rakstību, jo dēls vēl nerunāja angliski.
  • Vēlāk sapratu, ka svarīgi ir arī saprast "Kādas papildus prasmes jāapgūst, lai varētu nokārtot skolas testus?"
    Jā, bērns var lieliski mācēt saskaitīt un atņemt, kad jāveic aprēķini iepērkoties, bet nespēt izpildīt reizināšanas un atņemšanas uzdevumus tādā formātā, kādā tie ir iekļauti skolas testos. Var lieliski spēt rakstīt, bet nesaprast, kāpēc lai būtu jāievieto iztrūkstošie vārdi cita veidotā tekstā - lai tak pats tos tur saliek :)

Kas ir vajadzīgs veiksmīgam mācību darbam?

Gatavojoties pirmajam skolas mācību gadam, es apguvu attālināto apmācību kursu, kas veidots mājmācības vecākiem, kas vēlas izmantot Montesori pedagoģijas principus. Tajos bija minēti trīs stūrakmeņu, lai mācības notiktu veiksmīgi, kas man ļoti palīdz sagatavoties katram mācību gadam un veikt nepieciešamās korekcijas arī gada vidū:

  • Sagatavota vide
  • Sagatavots pieaugušais
  • Piemērots mācību process

Sagatavota vide

Vide ļoti atvieglo mācību procesu - ērta darba vieta, labi pārskatāmi un viegli kārtībā uzturami mācībām vajadzīgie materiāli, planšete ar viegli atrodamām mācību programmām. It kā vienkāršas lietas, bet man vairākas reizes bija jāpārkārto mācībām izmantojamie materiāli, grāmatas, rakstāmie, lai viss būtu ērti sasniedzams un ērti vietā noliekams. Sapratu, ka ar pirmo reizi vidi nemaz nevar izveidot - tas ir vairākās iterācijās veicams darbs, pamatojoties uz ikdienas novērojumiem.

Mēs mācībām izmantojam 2.stāva atvērta tipa telpu, kura tiek izmantota arī ģimenes kopējiem atpūtas brīžiem - spēlēm, lasīšanai, kino vakariem. Mācību materiāli ir izkārtoti pa tēmām.
Attēlā no kraisās puses:
- mūzikas, instrumenti, kartiņas, notis;
- dabaszinību materiāli sakārtoti Montesori lielo stāstu secībā sākot no materiāliem par ķīmiju, fiziku, tad kontinentiem, dzīvniekiem un visbeidzot cilvēku;
- Lego un citu veidu konstruktori, kurus sākumā gribēju pārcelt uz citu vietu, bet tad sapratu, ka tie labi iederas mācību materiālu "rindā". Pēc teorijas seko prakse ar dažādu cilvēka dzīvi atvieglojošu ierīču veidošanu no Lego, to testēšanu;
- pie darba galda ir novietoti dažādu veidu rakstāmie un krāsojamie. Katru gadu izvērtējam, par cik cm pagarināt galda kājas, lai tas būtu bērna augumam atbilstošs. Korķa paliktnis izrādījās ļoti noderīga lieta - virsma ir silta un rakstīšanai patīkama;
- plauktos izvietoti matemātikas, latviešu, angļu un krievu valodu materiāli;
- atsevišķi ir materiāli mākslas nodarbībām.

Sagatavots pieaugušais

Svarīgāk par vidi ir sagatavoties mācību gadam pašam pieaugušajam, kas atbalstīs bērnu mācību procesā. Sevi sagatavot gan intelektuāli, gan emocionāli, gan fiziski un garīgi.

Lai sagatavotu sevi intelektuāli, es pirmkārt iepazinos ar visu attiecīgā mācību gada programmu, lai varētu brīvi plānot ko, kad un kā mācīt. Papildus tam noklausījos vairākus attālinātos kursus par pedagoģijas metodēm, pašvadītu mācīšanos, valodu apguvi un citām jomām, kur es jutu, ka man ir nepieciešamas papildus zināšanas, lai varētu labāk atbalstīt dēla mācību procesu.

Jomas, kas jāsakārto emocionāli, top skaidras jau pašā mācību gada sākumā. Ciešā ikdienas mijiedarbībā ar paša bērnu pamostas dažādi emocionāli monstriņi, kas dvēselē ieperinājušies jau paša bērnībā, īpaši tajā vecumā, kurā pašreiz ir bērns. Man noderēja gan FB un Instagram konti, kuros vecāki dalās ne tikai ar savien veiksmes stāstiem, bet arī ar grūtībām. Ir labi apzināties, ka neesi vienīgais, kam ir grūti. Vērtīgas izrādījās arī daudzas lekcijas un konferences, kas bez maksas pieejamas Internetā. Bet bija periods, kad izvēlējos izmantot arī psihologa atbalstu, lai ātrāk sakoptu kādu īpaši akūtu jomu.

Periodos, kad nākas saskarties ar emocionāliem izaicinājumie, īpaši svarīgi ir parūpēties par sevi fiziski - izgulēties, regulāri paēst, iziet pastaigā. Pamazām sapratu, kas ir man nepieciešamais minimums, lai es tieku pāri periodiem, kad puikam negribas, nesanāk, vai man liekas, ka man nekas nesanāk un vairs negribas turpināt.

Un tad, kad aiz muguras ir pirmās emocionālās, intelektuālās un fiziskās grūtības, pamazām atnāk apjausma, ka visu var daudz vieglāk sakārtos un saskaņot, ja padarbojas garīgā līmenī - pārskata savus priekštatus par to, kas ir šī pasaule, kas ir svarīgs, kas ne tik svarīgs. Vērtīgi ir ne tikai intelektuāli, bet arī fiziski sajūst, ka katrs cilvēks ir brīnišķīgs tāds, kāds viņš ir, bet katrs var augt un attīstīties tālāk tikai savā tempā - kā zieds, ko nevar aiz pirmajām lapām pavilkt uz augšu, lai tas ātrāk sāktu ziedēt. Būtiksi ir ik pa laikam atrast laiku mierīgām pārdomām vienatnē, lai ļautu ikdienas sīkumiem nosēsties un ieraudzītu plašāku dzīves ainavu.

Mācību process

Izstrādājot savu mācību procesu, svarīgi ir nonākt pie bērnam un pieaugušajam piemērota mācību laika un metodēm.

Es sapratu, ka dēlam ir svarīgi zināt dienas plānu, tāpēc mēs mācamies katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā, katras dienas sākumā vienojoties par attiecīgajā dienā paveicamo. Bet mums nesanāk ievērot precīzus mācību laiku, piemēram, no 9:00 līdz 12:00. Mums vislabāk noder dienas secības plāns - pēc brokastīm ir pastaiga un tad sākam mācīties, bet mācamies līdz pusdienlaikam. Mācību periods un garums atšķiras no dienas uz dienu, atkarībā no tā, cik gara iznāca pastaiga, cik ilgas brokastis un cik daudz enerģijas ir mācībām. Vidēji dienā mācībām veltam 2-3 stundas ar nelielām pauzītēm lai izkustētos vai apēstu kādu uzkodu. Laika gaitā kļuva skaidrs, kā plānot ikdienas mācību saturu. Cenšos neieplānot vairāk par divām jaunām tēmām, pārējā laikā dēls nostiprina jau apgūto vai darbojas radoši. Kombinēju pastāvīgu darbu ar kopīgām spēlēm, lekcijas ar eksperimentiem.

Mācību metožu izvēle izvērtās par īstu izaicinājumu. Trūkst mācību grāmatu, kurās loģiski, pakāpeniski un pietiekami plaši būtu izskaidrotas tēmas, kas iekļautas jaunajā mācību programmā. Redzu, ka arī skolas mētājas starp vecākām un jaunākām grāmatām un darba lapām. No grāmatām izmantojam tikai Lielvārda jaunizdotās grāmatas dabaszinībām. Skola2030 pieejamie metodiskie materiāli nav veidoti tā, lai varētu pilnībā uz tiem paļauties - tie ir tikai kā vadlīnijas, ieteikumi, bez pietiekamas uzdevumu bāzes. Uzdevumi.lv arī mani neuzrunāja, jo apgūstamais materiāls ir saraustīts - mazliet teksta, nesaistīti video, testi, kas bieži ir pārāk teorētiski un ar bērna pieredzi nesaistīti. Izmantoju tos tikai reizēm. Bet zinu, ka ir vecāki, kas ļoti paļaujas tieši uz šajā portālā pieejamajiem materiāliem. Tā kā dēlam ir svarīgi apgūstamo materiālu "izjust", daudz izmantoju Montesori materiālus un programmu. Savukārt svešvalodu apguvei - mācību spēles, ar kurām dēls darbojas savā planšetē. Matemātikas, latviešu valodas, svešvalodu prasmju nostiprināšanai izmantojam arī dažādas galda spēles. Katrā no priekšmetiem pamazām "uztaustīju" to, kas labi noder tieši mums ar dēlu. Jā, arī man! Jo man ir grūti mācīt dēlu, izmantojot materiālus, kas pašai šķiet neinteresanti.

Sadarbība ar uzraugošo skolu

Esam sadarbojušies ar 3 skolām un pieredze bija ļoti atšķirīga.

Pirmajā skolā mēs bijām vienīgā mājmācību ģimene un es redzēju, cik grūti skolai ir atrast veidu, kā ar mums sadarboties, kā novērtēt bērna zināšanas. Skolotāji mēģināja mums piedāvāt tos pašus mācību materiālus un testus, kas tiek izmantoti klasē, bet tas ir nepiemēroti mājmācībai. Mācību process tad veidojas līdzīgi kā attālinātajās apmācībās pandēmijas laikā.

Otrā skola sagaidīja, ka bērns attālināti izpilda divus testus katrā priekšmetā semestrī. Tas ir daudz veiksmīgāks sadarbības modelis. Lielākais izaicinājums bija tas, ka testi tika atsūtīti semestra vidū un beigās un vecākam nebija ne jausmas, kas tajos būs un kam gatavot bērnu. Piedevām ir ļoti grūti izpildīt testu par tēmam, kas ir apgūtas divu mēnešu garumā. Pirms testu izpildes nācās vēlreiz atkārtot, to, kas jau apgūts vai piemācīties to, kas trūka. Tas iedragāja dēla motivāciju mācties, jo mācību process veidojās saraustīts.

Trešā skola paļaujas uz mums un pieņem tādus darbus un atskaites, kādas es pati veidoju mūsu mājmācības procesa gaitā un ievietoju savā blogā. Baudu to, ka mācību procesu "nesarausta" obligātie testi. Testu uzdevumus ik pa laikam dēlam piedāvāju no 3.klases valsts eksāmena vai mācību grāmatām, lai viņš attīsta arī prasmes pildīt skolas testus.

Kopsavilkumam ...

Es nedomāju, ka mājmācība jeb izglītības iegūšana ģimenē ir labāka vai sliktāka par tālmācībām vai mācībām klātienē skolā. Tāpēc es katru gadu atkal un atkal sev jautāju "Kas ir labākais variants tieši šim mācību gadam?" Līdz šim tā bija mājmācība, bet, kas zina, varbūt citu gadu piemērotāka būs tālmācība vai izdosies atrast skolu, kas dēla attīstību var atbalstīt labāk nekā mācības mājās. Pašreizējo mācību modeli es nevaru apvienot ar pilnas slodzes darbu un ar katru gadu man vairāk ir jāiegulda sevī, lai varētu kvalitatīvi atbalstīt arvien sarežģītākas mācību programmas apguvi. Tai pašā laikā, ar katru gadu dēls kļūst patstāvīgāks un var arvien vairāk mācīties pats bez mana atbalsta. Pagaidām gan šīs jomas ir ar skolas programmu tieši nesaistītas - zvejošana, kokapstrāde, metālapstrāde, elektronika u.c. Man ir cerība, ka izkopis spēju patstāvīgi mācīties savās hobiju jomās, ar laiku viņš patstāvīgi varēs mācīties arī tos skolas priekšmetus, kas nav tik saistoši.

Galvenais ir atcerēties, ka mācības mājās nav mācības skolā. Mācībām mājās nevar viens pret vienu izmantot to mums ieraksto lietu kārtību, ko paši esam piedzīvojuši mācoties skolā. Jāuztausta, kas strādā mājās - kāda vide nepieciešama, kādi materiāli, pieejas veiksmīgi darbojas, kādas papildus apmācības un sagatavošanās nepieciešama vecākam, kas uzņēmies pavadoņa lomu bērna mācību ceļojumā.