Sākot no Jāņiem Roberts brīvi darbojās, sekojot savām interesēm - gatavoja galdus, metināja dažādas ierīces, palīdzēja tētim garāžā, audzēja ķirbjus, cepa kūkas un pankūkas, apguva visādus Minecraft smalkumus u.t.t. Bet viņa intereses ne vienmēr sakrīt ar iemaņām, ko no topošā trešklasnieka sagaida izglītības standarti centrālajos priekšmetos - valodās, matemātikā un dabaszinībās :)
Biju nolēmusi augustā atjaunot ikrīta mācīšanos. Ar vieglāku saturu, bet tomēr regulāri parakstīt, palasīt, parēķināt, lai vasaras svelmē neizkūst jau izveidotās iemaņas un zināšanas, ko ikdienā neiznāk izmantot tik daudz, lai uzturētu labā formā.
Roberts, savukārt, skuma par to, ka šī vasara ir pavisam tukša - nav uzbūvēta neviena jauna būve. Mēs ar vīru stingri noteicām, ka jaunu būvi varēs sākt tikai tad, kad nojaukta iepriekšējā. Bet jaukšana nemaz tik raiti uz priekšu negāja. Sapratu, ka kamēr dēls staigā apkārt ar smago vecās būves jaukšanas nastu, nekādas mācības nesanāks. Un tad es ļāvu savam sapnim par ikrīta mācīšānos saplūst ar Roberta sapni par jaunu būvi.
Vienojāmies, ka Roberts man vai māsai no rīta palasa, bet mēs viņam ejam palīgā jaukt veco būvi. Roberts izvēlējās mums lasīt grāmatu "Vardes un Krupja piedzīvojumi". Ne katru dienu. Bet nu ir arī dienas, kad Roberts pats piedāvā man palasīt, lai mēs pēc tam varētu iet darboties ar nu jau jauno būvi.
Vienā no grāmatas nodaļām Varde Krupim stāstīja stāstu un tas iedvesmoja Robertu uzrakstīt savu stāstu par to kā lielais brālis apgāzās ar bagiju. Es ieguvu idejas tam, kāda veida pareizrakstības uzdevumus piedāvāt, kad sāksim tiešām regulāri mācīties.
Otru iedvesmas vilni nesagaidījusi, "piespēlēju" Robertam trafaretes ar dzīvniekiem un tapa daži interesanti zīmējumi. Arī tas palīdz atkal iekustināt rakstīšanas muskuļus.
Audumu veikalā nejauši atklājām burvīgu "zīmēšanas audumu". Dzima jauni zīmējumi un interesanta saruna par to, vai šādi zīmējumi ir mākslas muzejos un izstādēs.
Atklāju, ka nesen "Radioteātris bērniem" publicējis vairākus jaunu grāmatu ierakstus. Darbs pie būvniecības nu daudz raitāk veicās, klausoties Dzintara Tilaka grāmatu "Šausmiņa" un Žaka Frīnsa grāmatu "Skolotājs Jāps var visu". Katra grāmata noklausīta nu jau trīs reizes. Bet reizēm pie būvlaukuma sēžu es un skaļi lasu Dzintara Tilaka "Labo blēņu vasara". Grāmatas liek aizdomāties, apspriest kādu tēmu, noskaidrot kāda vārda nozīmi. Šodien Robers jautāja, ko nozīmē "piesvempties". Nodemonstrēju atšķirību starp "piecelties kājās", "pielekt kājās" un "piesvempties kājās". Roberts atkārtoja to pašu un vārds nu bija noskaidrots un ķermenī ierakstīts!
Mana ideja, ka Roberts varētu katru dienu mazliet parēķināt uzdevumus darba lapās, palika tikai ideja :) Vienu dienu kopīgi paspēlējāmies ar metamajiem kauliņiem, saskaitot un sacenšoties, kam uzkrīt lielāks skaitlis.
Vēl vienu dienu izdevās Robertu ienteresēt ar darba lapu, ko izpildīja arī māsa. Kļūdas bija abiem un pareizo atbildi noteica kalkulators. Izdevās laba diskusija par to, ka visi kļūdās, un tieši tāpēc nopietnus aprēķinus veic varāki zinātnieki un tad rezultātus salīdzina.
Un tad pienāca diena, ko nevar paredzēt! Radās vajadzība veikt aprēķinus un mērījumus jaunajai būvei. Īstais brīdis izaicinošiem aprēķiniem, jo interese ir liela!
Kā 80 cm garu rulli sadalīt 3 daļās? Palīgā nāca Montesori zelta pērles. Ņēmām 80 pērles un sākām dalīt trīs vienādās daļās. Divas palika pāri.
Kā izmērīt, cik liels ir apkārtmērs izurbtajam caurumam pamata stabam? Bija liels kārdinājums pastāstīt par attiecību starp riņķa diametru un apkārtmēru, bet šoreiz būs labi arī tā.
Un kā atrast visus četrus jaunbūves stūrus, lai mājai būtu taisni leņķi?
Sākās īsais kurss par kāpināšanu kvadrātā, kvadrātsakni, taisnleņķa trijstūri, Pitagora teorēmu. Īstais brīdis atrast grāmatu par Pitagoru un lieliski ilustrēto Pitagora teorēmu! Tik nopietni aprēķini jāveic divatā un kļūdas atradās.
Dabā, protams, papildus izaicinājumus radīja līmeņošana, bet beigu beigās viss izdevās kā aprēķināts. Uffff....
Apspriežot nākamos būvniecības posmus, mācamies viens otram izskaidrot kā vajadzētu saskrūvēt karkasu, kā betonēt atlikušos pamata stabus u.t.t. Tas tik ir izaicinājums spējai izteikties skaidri! Bez zīmējumiem parausti neiztikt, pie reizes trenējam iemaņas skicēt un rasēt.
Arī pagājušajā gadā kaut cik regulāri mācīties sākām augustā. Viss izdevās citādāk nekā šogad - bija daudz mākslas projektu, muzeju apmeklējumu, spēļu. Nākamajā gadā, droši vien, būs vēl savādāk. Bet no šī gada pieredzes gribu paturēt prātā:
- Grāmatas lasīt var tik dažādi! Un arī klausīties tās ir vērtīgi, arī tad, ja paralēli strādā. Kaut vairāk būtu audio grāmatu latviešu valodā!
- Lai rakstītu ar prieku, vajag iedvesmu. Un to var radīt gan grāmatā izlasīts stāsts, gan vajadzība veidot iepirkumu sarakstu kādam izlolotam projektam, gan pankūku recepte, kas noskatīta no māsas, bet galvā neizdodas paturēt.
- Liels projekts var būt lieliska iespēja veikt dažāda veida aprēķinus. Galvenais man būt netālu, sadzirdē vajadzību un piedāvāt labi uzskatāmus mācību materiālus un skaidrojumus, lai apgūtu ko jaunu.
- Ceļu uz sevis izteikšanu mākslā var bruģēt ar ļoti dažādām zīmēšanas tehnikām. Ja pagaidām neizdodas ar brīvu roku un zīmuli uz lapas radīt to, kas pašam patīk, var izmantot trafaretes, sensori interesantus audumus vai ko citu, kas aicina darboties.
- Lai cik jauki un aizraujoši arī nebūtu šādi mācties, es neuzņemtos tā darboties visu mācību gadu. Diez vai izdotos atrast projektus, ar kuriem strādājot varētu apgūt lielāko daļu no tālākajā dzīvē nepieciešamājām un / vai skolas programmā iekļautajām zināšanām un prasmēm. Turpinu domāt par regulāru mācību plānu un režīmu septembrim :)
