Idejas materiāla "Diennakts" prezentācijai.
- Vai esi pamanījis, ka diena un nakts visu laiku nomaina viena otru? Ir diena, tad nakts, tad atkal diena. Tas ir tāpēc, ka Zeme ir kā lode un tā griežas ap savu asi. Gribi parādīšu, kā tas ir "griežas ap savu asi"? Skaties, es stāvu un griežos uz riņķi. It kā palieku uz vietas, bet griežos apkārt - te esmu ar skatu pret tevi, te atkal - ar skatu prom no tevis. Tagad pamēģini tu griezties ap savu asi!
- Zeme griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Noliksim zemē pulksteni. Redzi, uz kuru pusi kustas rādītājs? Zeme griežas uz pretējo pusi. Pamēģināsim mēs arī griezties pretēji pulksteņrādītāja virzienam!
- Zeme, rotējot ap savu asi, pagriež pret Sauli te vienu pusi, te otru pusi. Iedegsim sveci - tā būs mūsu Saule. Pagriezīsimies mēs arī - tagad pret sveci esam ar seju, tagad mūsu seja ir prom no sveces. Ja uz mūsu deguna dzīvotu kāds, kā tas būtu? Kas tas varētu būt? Varbūt kāds mazs rūķītis. Kad mēs pagriežamies pret sveci, rūķītim ir diena, bet tagad rūķītim ir nakts. Atkal diena, atkal nakts! Ātri gan šim rūķītim būtu jāizguļas, ja nakts būtu tik īsa, vai ne?
- Skat, šādi izskatās mūsu Zemes ziemeļu puslode. Otra ir Dienvidu puslode. Mēs dzīvojam uz šīs - uz Ziemeļu puslodes. Latvija ir apmēram šeit.
- Iedomāsimies, ka esam kosmosa kuģī tālu prom no Zemes un vērojam kā tā griežas. Svece būs Saule. Zeme riņķo ap savu asi un pagriež pret Sauli te vienu, te otru pusi. Kamēr vienā pusē ir diena, otrā pusē ir nakts.
Uzliekam dzelteno un melno foliju atbilstoši Zemes attēla novietojumam pret sveci.
- Te tagad ir nakts, bet te - diena. Te, kur satiekas diena un nakts, Saule aust (labajā pusē), bet te - riet (kreisajā pusē).
- Kad Zeme pagriezīsies šādi, diena būs šeit, bet te - nakts.
Pārkārto folijas atbilstoši jaunajam novietojumam.
- Ja tu ar draugu sarunā tikties RĪT, tad tu zini, ka jāpagaida, kad paies nakts un atkal būs jauna diena. Ja draugs tev stāsta, ko darīja VAKAR, tu zini, ka tas bija dienā, kas bija pirms NAKTS.
- Ja draugs saka, ka ciemosies pie tevis PĒC DIVĀM DIENĀM, tad tu zini, ja jāpagaida divas dienas.
- Bet kad tieši tiksimies? Diena ir diezgan gara, vai ne? Dienu var sadalīt divās daļās - rīts un diena, bet nakti - vakars un nakts. Tad ir vieglāk vienoties par to, kad ko darīsim. Rīts ir no brīža, kad uzlec Saule līdz brīdim, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm. Tad sākas diennakts daļa, ko saucam par dienu. Tad vakars. Bet, kad noriet Saule, ir nakts.
Aizvieto folijas
- Ja kāds tev saka, ka tiksimies rīt no rīta, tad tu zini, ka tas būs dienas pirmajā pusē - kaut kad no Saules lēkta līdz pusdienas laikam, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- Ko tu dari no rīta? Vai mosties kopā ar saullēktu? Ko dari pēc pamošanās? Ko tieši pusdienlaikā? Ko pēc pusdienām? Un vakarā? Un saulrietā?
- Lai varētu vēl precīzāk vienoties par tikšanos vai kāda pasākuma laiku, cilvēki sadalīja diennakti stundās.
Novieto diennakts stundu virteni.
- Sakaiti, cik pērlītes ir virtenē! Vai sanāca 24?
- Diena ir sadalīta 12 stundās un nakts arī 12 stundās. Visa diennakts - laiks kamēr Zeme veic vienu pilnu apgriezienu ap savu asi, cilvēki sadalīja 24 stundās.
- Kādreiz dienas stundas noteica pēc Saules atrašanāš vietas pie debessjuma. Bet naktī varēja izmantot sveci kā pulksteni.
https://youtu.be/ZTOQtD3REkA?si=UfAF0KLtCeST5MTb - Šodien nofotografēsim, ko mēs darām katru stundu, labi? Vakarā būs interesanti apskatīties visu dienu stundu pēc stundas. Uzliksim taimeri, lai tas katru stundu atgādina, ka ir jānofotografē, ko mēs darām.
Nākamajā dienā: - Paskatīsimies, kā 24 diennakts stundas tiek attēlotas pulkstenī. Skat, te ir viena stunda, te divas ... kopā pulksteņa ciparnīcā ir 12 stundas! Bet diennaktī ir 24 stundas! Tātad pulksteņa rādītājs vienas diennakts laikā veic divus pilnus apriezienus.
Aptin diennakts stundu pērļu virteni ap pulksteni vai kā šajā attēlā - ap glāzi.
- Skat, kad pulksteņa stundu rādītājs ir uz vieniem, tad ir vai nu diena vai nakts! Kā var zināt, ir diena vai nakts? Jā, jāpaskatās ārā pa logu!
- Bet ir profesijas, kurās nav laika skatīties ārā pa logu. Tur izmanto pulksteni ar 24 stundu ciparnīcu.
- Vai viena stunda ir daudz vai maz? Kā Tu domā, cik gara ir multfilma/filma "..." (kāda, kas nesen skatīta)? Paskatīsimies, cik tā bija gara! Cik ilgi ir jābrauc uz Rīgu/uz laukiem? ...
- Pamēģināsim sajust vienu stundu! Es uzlikšu taimeri pēc vienas stundas, kad tas noskanēs, mēģināsim atcerēties visu, ko šīs stundas laikā esam paveikuši. Sākam!
- Ja vienas stundas laikā var paveikt tik daudz, ko tik mēs nevaram izdarīt 24 stundu laikā! Bet ... daļu no laika mēs guļam. Paskatīsimies, cik studas mēs guļam. Cik pērlītes tās ir? Sākot ar kuru pērlīti tu sāc gulēt un līdz kurai? Pārējās tu esi nomodā. Cik stundas tu mācies? Kuras pērlītes tās ir?
Tā var turpināt par visām galvenajām aktivitātēm. Pērlītēm var pielikt klāt pulksteņa laikus un aktivitātes. Pērlītes var novērt un atkal savērt, apspriežot kas šīs pērlītes=stundas laikā notiek.
Nākamais "līmenis" būtu pastāstīt, ka diennakts gaišā un tumšā laika garums katrā gadalaikā ir atšķirīgs. Pirms tam jāapgūst visi gadalaiki un saulgrieži.