IEPAZĪŠANĀS
Atkārtojot jau apgūto par teikumu kā pabeigtu domu, piedāvāju Robertam pieredzi, ko sniedz no Montesori pedagoģijas aizgūta lekcija. Lekcijai sagatavoju sloksnītes rakstīšanai, melnu un sarkanu rakstāmo, dziju un sarkanu pērlīti.
- Uzrakstu "visiem putniem" un lūdzu Robertam izlasīt. Roberts saka, ka vajadzētu vēl pievienot "ir spārni". Pārrunājam to, ka teikums ir pabeigta doma. No vārdiem "visiem putniem" nevar saprast, ko kāds grib pateikt, bet "visiem putniem ir spārni" ir pabeigta doma.
- Aplieku ap teikumu no dzijas veidotu noslēgtu cilpu, kas simbolicē to, ka doma ir pabeigta.
- Stāstu, ka pabeigta doma vai teikums ir jāaptur un to var izdarīt ar punktu. Novietoju cilpas galā sarkano pērlīti. Protams, Roberts to visu zina un steidzas man atgādināt, ka pirmajam burtam ir jābūt lielajam.
- Ar sarkanu krāsu ielieku punktu teikuma beigās un salaboju pirmo burtu.
Lai gan Roberts labi zina, ka teikums jāsāk ar lielo burtu un jābeidz ar punktu, rakstot to ne vienmēr izdara. Paskaidroja, ka teikumus viņš atdala vēstulēs, bet ne tad, kad raksta pats sev.
Ceru, ka šī vizuālā prezentācija palīdzēs atcerēties par teikuma veidošanu ne tikai rakstot vēstules.
ZINĀŠANU NOSTIPRINĀŠANA
Sagatavoju sloksnītes ar teikumiem un "ne-teikumiem" un aicinu tās patstāvīgi sašķirot. Teikumus sāku ar mazo burtu un nelieku punktu. To izdara Roberts, ja uzskata, ka tas ir teikums.
Velkam uz maiņām burtus un veidojam teikumus, kurā visi vārdi sākas ar šo burtu. Katrs nopelna tik punktu, cik vārdu ir izveidotajā teikumā. Pamazām rodas sapratne, ka lietvārdam var pievienot daudzus īpašības vārdus, bet darbības vārdam - apstākļa vārdus, un teikumi kļūst arvien garāki.
Roberts raksta grāmatu, kur katrā lappusē ir teikums, kurā visi vārdi sākas ar vienu un to pašu burtu. Es zīmēju ilustrācijas, bet Roberts ar interesi gaida, kas man sanāks. Reizēm, protams, iesprūk kāds vārds, kas nesākas ar izvēlēto burtu vai kļūda. Kļūdas uzreiz cenšos nelabot - lai pats pamana, vēlāk tekstu pārlasot.
