IEPAZĪŠANĀS
Neko labāku nevarētu pat iedomāties par šiem burvīgajiem video "Work of Air", kas Montesori pedagoģijas stilā paskaidro, kā veidojas vējš, straumes okeānos, nokrišņi.
Šeit ir saite uz pirmo video, bet tam seko daudzi citi:
Dažus video noskatījāmies kopā ar Robertu. Citus es noskatījos pati un tad atstāstīju Robertam latviski, izmantojot uzskates materiālus, kas mums mājās ir pieejami.
Veicām pilnīgi visus eksperimentus, jo neviens video vai grāmata nevar nodemonstrēt to, ko reālā dzīve!
Īpašu uzmanību veltīju vairāku aplamo priekšstatu koriģēšanai.
"Saule ekvatoru silda vairāk, jo atrodas tuvāk ekvatoram"
Izveidojām Saules un Zemes modeli reālās attiecībās un tad novietojām tādā attālumā, kā tās atrodas kosmosā.
Iedvesmojoties no šī video, veicām eksperimentu ar melnu papīru un kabatas lukturīti, lai parādītu, kā leņķis, kādā saules stari krīt uz Zemi, ietekmē sņemtā siltuma daudzumu.
"Vējš rodas, kad ūdens iztvaiko un tad veidojas mākoņi, kas kustas pa debesīm".
Veicot eksperimentus, kas parādīti pirmajā Work of Air video, uzsvēru, ka vējš ir arī tur, kur nav ūdens. Vējš ir arī uz citām planētām, kurām ir atmosfēra. Savukārt, uz planētām, kam atmosfēras nav, vējš nav un nebūtu pat tad, ja tur būtu ūdens.
"Ūdens sasilst ātrāk nekā zeme".
Tā likās arī man un vīram. Laikam tāpēc, ka ūdeni mēs vāram, bet zemi vēl nav ienācis prātā sildīt :) Veicām Work of Air ietverto video un pārliecinājāmies, ka zeme uzsilst un atdziest ātrāk!
Noskatījāmies video FIZMIX par to kā gaisa temperatūras ietekmē rodas vējš:
Fizmix
Par nokrišņu veidiem mācījāmies, izmantojot izdevniecības Lielvārds jauno grāmatu Dabaszinības 2.klasei un Zvaigzne izdoto Ģeogrāfija Enciklopēdija skolniekiem. Roberts izlasīja dabaszinību grāmatā attiecīgās lappuses, bet es papildināju ar informāciju no enciklopēdijas.
Vairākas reizes veidojām paši savus mākoņus kā šājā eksperimentā:
FizmixZINĀŠANU NOSTIPRINĀŠANA
Pastaigu laikā aicinu:
- pavērot, kā izskatās Saule, aizdomāties cik patiesībā tā ir liela, cik tālu atrodas;
- pēc karoga noteikt no kuras puses pūš vējš, aizdomāties no kuras valsts tas varētu pūst pie mums gaisa masas;
- pavērot, kādi mākoņi šobrīd sedz debesis, cik augstu tie varētu atrasties, kādu laiku tie var atnest;
Vērojām kā milzu slāņu mākoņu masa virzās uz mūsu pusi no jūras un sākas lietus.
Paralēli eksperimentiem Roberts veidoja grāmatiņu par nokrišņiem, kurā piefiksēja dažādus faktus, eksperimentu rezultātus.
Vēsākā dienā ar dūmu kociņa palīdzību vērojām, kā gaiss kustas no āra iekšā un iekšas ārā.
Skatoties filmā kadru, kur cilvēki stāv okeāna malā, spriedām, no kurienes pūš vējš un ko tas liecina par zemes un ūdens temperatūras atšķirībām.
Diskutējām, kā vējš ietekmē tehnoloģiskās būves. Kas jāņem vērā ceļot tiltus, debesskrāpjus, vadot lidmašīnu u.t.t.
Izdrukāju dienas laikapstākļu prognozi no yr.no un dienas laikā aicināju Robertu paskatīties vai tiešām ir tik grādu cik prognozē, kāds ir vēja virziens, mākoņainība.
