Jauna mācību gada sākums (3.klase)

Ilgi domāju, ar ko sākt jauno mācību gadu un sapratu, ka jāsāk ar ieradumu maiņu, lai atkal izkārtotu laiku strukturētām mācībām gan dienas plānā, gan Roberta sirdī. Un ieradumi jāmaina mums abiem!

Pirmkārt, bija jāpārkārto celšanās un pirmās rīta stundas. Tas ir laiks, kad mums abiem ir jānokļūst "sazobē" - jāvēlas kopā darboties ar intelektuāli izaicinošiem uzdevumiem. Un, protams, jābūt modriem jo modriem. Vasaras beigās man bija izveidojies ieradums pagulēt ilgāk par Robertu un Roberts šo laiku pavadīja darbojoties ar Minecraft un skatoties youtube Minecraft blogeru video. Beidzot ieraudzīju, kā bērns var kļūt atkarīgs no šadām nodarbēm - viņš sāka celties agrāk, jo gribēja ilgāk padzīvoties virtuālajā realitātē. Planšete arvien biežāk "ievilka" arī dienas laikā. Man par to bija jāuzņemas atbildība un kaut kas jādara - man bija jāsāk celties un veltīt laiku Robertam tad, kad viņš mostas, lai palīdzētu šo atkarīgo ieradumu dzēst. Tā vietā rītu aizpildījām ar dauzīšanos pa gultu, lēkšanu kublā ar aukstu ūdeni, pastaigu. Uhhh ... cik labi! Papildus planšetei uzliku laika ierobežojumu, lai to var lietot no 14 līdz 20. Roberts par to uz manis apvainojās, jo nu viņš vakarā nevarēja arī apskatīties, cik maksā jumta seguma plāksnes viņa garāžai. Man vēl jāpapēta, kā precīzāk ierobežot saturu youtube!

Otrkārt, bija jāvienojas par to, ka šogad mācībām veltīsim 3 rīta stundas. 3.klasē 3 stundas - izklausās labi, vai ne? Lai šīs 3 stundas neliktos kā mūžība, aicināju Robertu kopīgi izveidot viņa diennakts ritma plānu. Kopīgi darbojoties sanāca šāds gala rezultāts:

Melns - gulēšanas laiks
Zaļš - laiks rūpēm par sevi, citiem un vidi ap sevi (ēšana, pastaiga, uzkopšana, atpūta, sports, mazgāšanās u.t.t.)
Sudraba - laiks mācībām
Zelta - laiks dažādiem projektiem (arī tam, ko skolā iekļauj priekšmetā Dizains un tehnoloģija), paša izvēlētiem pulciņiem
Tumši zils - mierīgas nodarbes pirms miega

Sudraba mācību laiku ieskicējām mazliet sīkāk. Roberts pats sauca, kas varētu tajā ietilpt, es to pierakstīju, bet Roberts izvēlējās krāsu katram priekšmetam. Kopīgi pārrunājām katra mācību priekšmeta saturu, apskatījāmies iekārtotos mācību materiālu plauktus. Pats vērtīgākais bija sarunas, un es kodu sev mēlē, lai nejauktos nevietā ar savu viedokli, bet ļautu Robertam noformulēt, ko viņš redz kā mācībās paveicamo katrā no priekšmetiem.

Lai atslogotu sevi no atgādināšanas par pašaprūpes darbiem, izveidoju sarakstu ar foto. Izgājām kopīgi cauri sarakstam un jau tas palīdzēja pašam vieglāk atcerēties darāmo. Katrs atgādinājums "iesit" pa vēlmi būt patstāvīgam un autonomam un bojā mums attiecības. Bet labas attiecības starp mācāmo un "mācītāju" ir pamatu pamats, lai vispār notiktu mācīšanās.
Ja vajadzēs, kādu nedēļu aicināšu pašam atzīmēt padarīto un nosvinēt pilnu lapu ar kaut ko jauku.

Līdzīgu sarakstu izveidoju ar mājas darbiem, ko dalam starp visiem mājniekiem. Kādu laiku atzīmēsim, ko kurš dienas laikā izdarījis, lai noņemtu no Roberta smago mokoši ilgo darbu sajūtas nastu. Jo, ja neredz pilno bildi, pat trauku izņemšana no trauku mašīnas liekas kā smags darbs, kas ilgst mūžību. Roberts pat paņēma taimeri, lai konstatētu, ka traukus var izņemt ... nepilnās 4 minūtēs.

Treškārt, man pašai bija jāsaprot, ko konkrēti šājās trīs stundās darīt, lai uzturētu prieku darboties un izkoptu izturību darboties visas 3 stundas. Un ar ko vispār sākt? Tā kā šī nedēļa, kad iekrīt 1.septembris, bija plānota diezgan saraustīta, nolēmu sākt ar pašu pamatu atkārtošanu. Priekšmetus izvēlējās Roberts no mācību satura shēmas.

Matemātika

Saskaitīšanu un atņemšanu iesildījām ar dažādām spēlēm:
- metām kauliņus 1-20 un tos gan saskaitījām, gan atņēmām;
- saskaitījām skaitļus, ko nolasījām no Domino kauliņiem;
- noteicām, cik Domino kauliņa skaitlim trūkst līdz 100;
- noteicām, cik metamajam kauliņam trūkst līdz 20 vai 30.

Tad sākām kustināt reizināšanu:
- aicināju pārbaudīt, kurus reizinājumus atceras no galvas, bet kurus vēl nē. Tas kaut kā īsti "neaizgāja";
- Roberts ķērās pie jaunās reizināšanas tabulas un tas bija tieši tas, kas vajadzīgs! Liekot to kā puzli, pamazām atcerējās un papildus apguva reizinājumu pēc reizinājuma. Kad uzzināja, ka es nevaru bez ilgākas domāšanas pateikt, kā reizinot iegūt 54, 56, 63, mēģināja atcerēties tieši šos reizinājumus - ilgi pie sevis skaitīja un tad ik pa laikam pārbaudīja vai atceras.

Lasīšana

Roberts izlēma katru dienu palasīt man grāmatu. Es klausos un sniedzu atgriezenisko saiti - kuras vietas Robertam izdevās izlasīt īpaši izteiksmīgi, kurā lappusē izdevās noturēt lielisku tempu u.t.t. Bet paralēli piefiksēju, kādas lasīšanas nianses vērts patrenēt ar speciāliem vingrinājumiem.

Rakstīšana

Tā kā rakstīšana nav Robertam mīļa nodarbe, sākām iesildīties ar pamatiem - alfabētu. Izlēmām veidot milzu alfabētu. Roberts izlēma katram burtam uzvilkt apli 10 cm diametrā. Sanāca 3.3 m garš alfabēts! Tad katrā aplī ierakstīja lielo un mazo burtu. Atbalstam izmantoja sarakstu ar burtiem alfabēta secībā.
Nākamajā dienā spēlējam spēli - Roberts vilka no maisiņa burtus (izmantojām Scrabble burtus) un tad mēģināja uzmest attiecīgā burta aplim bumbu. Ja trāpīja, uzlika Scrubble burtu uz apļa. Tā kamēr visi burti nomedīti.
Citu dienu apsedzām burtu apļus ar lapu, lai redz tikai maliņu un Roberts lika burtus pie apļiem. Tad pārbaudīja, vai pareizi izveidots alfabēts.
Darbojāmies vēl dažādos veidos ar alfabētu. Man nebija mērķis palīdzēt iemācīt viņam tieši alfabētu, bet alfabēts ir laba lieta, ko mācīties, lai patrenētu atmiņu un notestētu dažādas mācīšanās no galvas stratēģijas. Pie reizes iznāca atkārtot visu burtu rakstību. Alfabētu pamācījāmies arī pagājušogad, bet, nezinu kāpēc, bet latviešu alfabēts negribēja labi iegult neironu tīklā :) Toties angļu alfabētu Roberts var nodziedāt jebkurā brīdī. Žēl, ka latviešu alfabēts tā īsti nedziedās.

Tāda mums sanāca iesildīšanās nedēļa. Tā paskrēja, darbojoties, vērojot Roberta spējas atsākt ikdienas mācības, lasot skolas programmu, pārcilājot mācību materiālus, saņemot tos, kas papildus pasūtīti un domājot par nākamo nedēļu :)