DAB 3 Pavasara pārgājiens "Kritalas"

Latvijas Dabas Fonds par 2023.gada dzīvotni ir izvēlējies KRITALU. Lieliska tēma, lai tai veltītu pirmo pavasara pārgājienu! Pārgājiena mērķis bija ne tikai iepazīties ar kritalām, bet arī padziļināt Roberta interesi par dabu kopumā un sagatavotu auglīgu augsni Montesori otrajam stāstam - par dzīvības ražanos.

Brokastojot skaļi izlasīju vienu no internetā pieejamajiem ziņu ietakstiem par kritalām, lai sagatavotu mūs abus tam, ko dabā meklēt  https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-dzivotni-izraudzita-kritala.a490861/

Jau ceļa sākumā daba piespēlēja vērtīgu materiālu sarunai par dabas skaņām un smaržām. Pāri galvai lidoja zosis, kas savā starpā sasaucās. Virs lauka čivināja pitniņi, kurus ziemā nedzirdēja. Kādā ceļa pagriezienā sajutām dīvainu smaku. Mēģinājām izsecināt, kas tas varētu būt. Abiem likās, ka smaku atstājis kāds dzīvnieks. Smaka bija pazīstama. To šad un tad bijām sajutuši arī ziemas pastaigu laikā. No aizdomās turamo saraksta izslēdzām tos, kas ziemā guļ, arī abiniekus un rāpuļus. Izslēdzām gājputnus. Palika zīdītāji. Stirnu un zaķu bumbiņas ir pa visu mūsu zemi, tās tā nesmako. Laikam tas būs kāds gaļēdājs. Varbūt āpsis vai lapsa? Katrā ziņā saruna ļāva atkārtot dažādus jēdzienus, kas tiek izmantoti dzīvnieku klasifikācijai.

Vērojām, ka vienā ceļa pusē ir saglabājies sniegs un pārrunājām, kāds tam sakars ar Saules siltumu un debesspusēm. Padiskutējām, kas var paātrināt sniega nokušanu un secinājām, ka visātrāk to varētu siltāka gaisa temperatūra un lietus.

Ceļa malā pamanījām lazdu, kas jau sākusi ziedēt.

Arī vīrišķo ziedzu spurdzes ir mainījušas krāsu un kļuvušas zaļdzeltenas.

Te nu tā ir - milzu KRITALA! Rūpīgi apskatot apkārtni, secinājām, ka tā te guļ jau vismaz kopš pagājušās vasaras sākuma, jo lielās papardes bija uzgūlušās tai virsū  nevis atradās zem koka stumbra.

Uz kritalas stumbra jau ērti iekārtojusies meža zemenīte. Zarus izrotājis mizgrauzis. Cik skaisti!

Izpētījām citas kritalas dažādā to dzīves ciklā. Šī bija jau tā sadalījusies, ka, uzkāpjot ar kāju, pilnīgi saplaka.

Kritalas ļoti patīk piepēm. To bija liels daudzums. Robertu īpaši piesaistīja šī, jo labi redzams kā piepe pieaudzējusi sev jaunu kārtu. Vēlāk noskaidrojām, ka tā ir parastā apmalpiepe.

Skat! Kritalas, kas ir tuvu zemei, sedz bieza sūnu kārta. Bet tās, kas ir palikušas virs zemes un atrodas saulainākā vietā izklasts sausas un nav piemērotas sūnu augšanai.

Kritalas veido tiltus, ko var izmantot arī meža zvēri.

Tuvāk izpētījām vienu SAUSOKNI. Tam vairs nav mizas, atsedzas šķiedras un atklājas interesants fakts - koks augot ir mazliet savērpies. Un skaties, kā koki godīgi sadalījuši meža augšējo stāvu, lai katram tiktu Saules gaisma!

Satikām šogad pirmo taurentiņu. Dzelteno. Ticējums teic "Ja pavasarī pirmo taureni redz dzeltenu, tad būšot karsta vasara".

Roberts pārgājienā devās ar riteni, tāpēc atceļā bija interesanti pārrunāt citas dabaszinības tēmas:
- par to, kādi spēki darbojas uz riteni, ka braucot ir vieglāk noturēt līdzsvaru;
- cik lielisks izgudrojums ir velosipēds - ar to pašu cilvēka enerģijas patēriņu var nobraukt lielāku ceļu un ātrāk;
- cik ilgs laiks bijis vajadzīgs, lai cilvēki, vērojot dabu, izdomātu riteni un tad velosipēdu;
- cik dīvaini ir apzināties, ka katrs atoms, katra molekula, no kuras veidots Roberta velosipēds nāk no dabas, no dabas nāk arī zināšanas, ko cilvēki ir pielietojuši venosipēda ražošanas procesā.