DAB 3 Pirmais lielais stāsts

Neliels ieskats mūsu šīgada stāstā

Stāsts balstīts uz informāciju par zinātnes atklājumiem, kas apkopota grāmatas Born with a Bang noslēgumā.

https://www.montessoriservices.com/born-with-a-bang

Ko mēs varam redzēt paskatoties apkārt? Zāli, māju, mākoņus, Sauli ... Ko mēs varam redzēt naktī? Zvaigznes, Mēnesi ... Bet bija laiks, kad tā visa nebija. Nebija pat gaismas un Visums bija tik auksts, ka ledus liktos silts.

Roberts uzspridzina melno balonu un viss sākas ... Sākumā radās daļiņas un antidaļiņas. Bet tās bija tik cieši kopā, ka uzgrūdās viena otrai virsū un saskaroties abas atkal pazuda. Bet uz katrām 8 miljards daļiņām un antidaļiņām bija viena papildus daļiņa. Tās pārdzīvoja pirmo lielo izmiršanu.

Visums izpletās, atdzisa un no atlikušajām daļiņām (kvarkiem) veidojās protoni, neitroni un elektroni, kas, savukārt, sāka apvienoties un veidot atomus. Lielā Sprādziena laikā radās ūdeņradis un hēlijs. Ūdeņradis joprojām veido 80% no Visuma matērijas.

Ūdeņraža un hēlija mākoņos sāka veidoties zvaigznes. Zvaigznēs no ūdeņraža atomiem tiek veidoti hēlija atomi un atbrīvojas milzīga enerģija, ko zvaigznes izstaro. Kad zvaigznes ir izmantojušas lielu daļu hēlijaūdeņraža, tās izplešas un tad mēdz uzsprāgt. Un sprādziena rezultātā rodas visi pārējie elementi, arī ogleklis, kas veido dzīvības sākumu - DNS, skābeklis, kas ir tik svarīgs dzīvības uzturēšanai.

Arī Saule izgāja šo zvaigznes pārvērtību ciklu un radīja elementus, kas nepieciešami, lai rastos Zeme un uz Zemes dzīvība.

Ja Saule būtu kā bumba, cik liela būtu Zeme? Un cik tālu šādā mērogā Zeme atrastos no Saules?

Zeme sākumā nebija dzīvībai piemērota. Uz tās burbuļoja neskaitāmi vulkāni.

Zemes sastāvā ir daudz dažādu elementu - smagākie pakāpeniski nogrima un izveidoja Zemes kodolu, bet vieglākie palika tuvāk virszemei. Gāzes uzkrājās apkārt Zemei un izveidoja atmosfēru.

Kādi ir dažādie agregātstāvokļi, kādos uz Zemes var atrasties vielas un likumi, kam pakļaujas viela, kas atrodas noteiktā agregātstāvoklī (piemēram, šķidrums ieņem  trauka formu, bet cietā stāvoklī viela saglabā savu formu u.t.t.)

Vērojam kā ūdens no cieta stāvokļa pārvēršas šķidrā un tad gāzveida.

Sākumā ūdens bija sajaucies ar visām citām vielām, kas veidoja zemi, bet pamazām tas iztvaikoja, tad atdzisa, kondensējās un lietus veidā atgriezās uz zemes. Ūdens it kā atnesa uz Zemi to vēsumu, kas valda kosmosā. Virs tvaikojošā ūdens nolikām aukstu stikla šķīvi un vērojām kā iztaikojošais ūdens kondensējas un pil lejā.

Lietus lija daudzis miljonus gadu, Zeme atdzisa, tai izveidojās cieta garoza un to klāja okeāni.

Pirmais stāsts ir noslēdzies, bet kā būtu noslēgumā ar lielu blīkšķi radīt vēl vienu Visumu? :) Ooooo, kā tas izplešas un daļiņas lido uz visām pusēm!

3.klases programma

3.5. Kādas vielas un maisījumi ir mums apkārt?

Laboratorija šīsdienas darbam gatava! Sāksim kreisajā pusē, kur ir svece - karstums pēc Lielā Sprādziena, un virzīsimies uz labo pusi, kur ir ledus - kā mainās matērija Visumam / videi atdziestot.

Neliels atskats vakardienas stāstā par daļiņām, antidaļiņām, kvarkiem, protoniem, neitroniem, elektroniem un ķeramies tuvāk izpētīt atomus. Roberts iejūtas zvaigznes lomā un veido jaunus elementus. Tapa 4 ūdeņraža atomi, 2 skābekļa atomi un 1 oglekļa atoms. Grūts darbs zvaigznēm!
Mazliet papētījām pašus smagākos atomus - dabiski veidotos un mākslīgi veidotos. Vēlme tos veidot no pērlītēm ātri noplaka :) Un nav jau arī tik daudz pērļu.

Kad vide kļūst vēsāka nekā zvaigznēs, no atomiem var veidot molekulas. Šoreiz tapa ūdens H2O un ogļskābās gāzes CO2 molekulu modeļi.

Tagad jāizveido daudz īstu ogļskābās gāzes molekulu!

Robertam ir liels pārsteigums, ka ūdens + ogļskābā gāze ir burbuļūdens.

Vēlreiz par vielas agregātstāvokļiem.

Eksperimenti pabeigti. Kādam jāsakārto laboratorija :)

Ko šodien darīsim ar angļu valodu? Lasīsim par zvaigznēm! Usborne Beginners sērijas grāmatas ir tieši kā priekš angļu valodas iesācējiem.
https://www.youtube.com/watch?v=SIbSsDTlzsA

Nākamreiz par to, kā atšķirt vielas, kā veidot vielu maisījumus, kādas ir vielu pārvērtības.

Vai es izmantošu Skola2030 pieejamās darba lapas? Noteikti nē, jo nesaprotu, kā dabaszinībām palīdz uzdevums, kur cita cilvēka iesākts teikums jāpapildina ar izlaistajiem vārdiem.  
Savukārt darbību plānošanu pa soļiem Roberts šobrīd trenē, gatavojot aromiju sīrupu ar citronskābo un ķiršu lapām. Iepriekš cepa pankūkas, kurām pats arī pierakstīja darbību secību un piestiprināja pie ledusskapja.

Bet, kad aiznākamajā reizē runāsim par degšanu, labprāt izmantošu šo Skola2030 pieejamo attēlu:

Lai patestētu klasiski skoliskāku, bet kvalitatīvu mācību procesu, pasūtīju Lielvārda izdoto Mācību burtnīcu. Mājas lapā redzamais saturs un parauglapas izskatās daudzsološi. Grāmata būs pieejama no 16.septembra, bet domāju, ka iztiksim bez grāmatas.

3.5. Kādas vielas un maisījumi ir mums apkārt? (turpinājums)

Sagatavoju "laboratriju" ar dažādām vielām visos trīs agregātstāvokļos.

Atkārtojam, kas ir atoms un molekula un spriežam par vielām un vielu maisījumiem (augšējā lapu rinda). Tad aicinu Robertu padomāt, kā noteikt , kādas vielas ir uz paplātes. Aicinu padomāt, kāds veids ir visdrošākais. Vienojamies, ka visdrošāk ir novērtēt krāsu un agregātstāvokli, tad smaržu (nevis pieliekot klāt degunu, bet pavēdinot ar roku virs vielas), tad garšu. Roberts veido sarakstu ar vielu pazīmēm un tad nosaka, kas ir katra no vielām. Izsaka minējumus, kuras vielas šķīst ūdenī, bet kuras nē. Pārrunājam, kas atrodas it kā tukšajā bļodiņā, kas ir gaiss un no kā tas sastāv.

Roberts mēģina izšķīdināt vielas ūdenī. Kakao izlemj šķīdināt gan aukstā, gan karstā ūdenī. Vēro, ka veidojas viendabīgi un neviendabīgi maisījumi.

Vēlāk Roberts pats ķeras pie cieto vielu jaukšanas, vēro, ka dažādām vielām ir dažāda izmēra daļiņas un tās ar aci var atšķirt.

Beigās visas sajauc ar etiķi. Vakarā man saka, ka šodienam mācības vērtē uz visiem 100 %!

Šodien spriežam par lietu pārvērtībām. Pamazām nonākam līdz šādam sarakstam.

Viens piemērs fizikālām pārvērtībām - vielu var sasmalcināt. Pārējās - karsēšanu, dzesēšanu u.t.t pārrunājam.

Kīmiskās pārvērtības ir daudz interesantākas. Piens saskāba, soda izreaģēja un radās CO2 burbuļi, raugs šķeļ vielas un rodas CO2 gāze.

Kā ir ar degšanu? Vai vajag uguni, lai kaut kas aizdegtos? Redz kā pietiek ar Saules karstumu!

Ko karstumā darīs tēta vecie krokši?

Un kā būtu, ja papīru saslapina? Un audums arī degs? Bet lapa, podiņš, gurķis, kartupelis? Viss jāizmēģina! Sāk gruzdēt viss, no kā ir iztvaicēts ūdens.

P.S. 3.5.daļā programmā ir iekļautas arī tēmas par bīstamajām vielām un tilpuma un masas mērīšanu. Šīs tēmas Roberts jau apguva iepriekšējos gados Zinātnes skolā un mājās un pagaidām tās izlaidīsim. Tilpuma mērīšanai plānots pieskarties matemātikā.

3.4. No kā veidota Zeme? + 3.3. Kā orientēties apvidū?

Turpinot pētīt tēmas, ko aizsākām Pirmajā lielajā stāstā, sapratu, ka ir ļoti grūti atdalīt tēmas 3.4.No kā veidota Zeme? un 3.3.Kā orientēties apvidū?, jo tikko mēs pārrunājam kaut ko par Zemes apvalku, tā uzreiz to apskatām ģeogrāfiskajā kartēkartē. Politisko karti gan atstāsim Trešajam stāstam.

Šo tēmu sākām pētīt ar grāmatu, karšu un globusa palīdzību.

Vēlreiz atkārtojām par Saules sistēmu, planētām, bet šoreiz angļu valodā. Tad paturinājām arī par Zemez uzbūvi angļu valodā - kodolu, mantiju, garozu, vulkāniem, plātnēm, kontinetiem, okeāniem. Lai šo tēmu atdzīvinātu, Roberts izveidoja Zemes modeli no plastilīna, bet atmosfēru no filca dzijas. Zemes kodols tapa no sarkana plastilīna, mantija no dzeltena, garoza no brūna, bet okeāni no zila. Šur tur zemes garozai un arī okeānam cauri spraucas mantija - tie ir aktīvie vulkāni.

Šis grafiskais attēls man pašai bija pārsteigums un ļāva mums abiem apjaust, kāda ir ūdens un zemes attiecība uz mūsu planētas. Roberts mēģināja iedomāties, kā būtu, ja viņa Zemes modelī visi okeāni būtu jāizveido no tik maziņa zilās krāsas plastilīna gabaliņa!

Ceļojumu pa kontinetiem sākām no mazākā. Kontinentu izmēru izjust palīdzŗja šī ilustrācija. Atklājās, cik neatbilstīgi īstenībai kontinenti tiek attēloti lielajā divdimensiju sienas kartē.

Tuvāk apskatījāmies katra kontinenta reljefu, upes un ezerus.

Papildus ļāvu Robertam izpētīt to, kas viņu interesē. Un viņu interesēja katra kontinenta dzīvnieki ...

... iedzīvotāju blīvums (varēja izsecināt kā tas saistīts ar reljefu un ūdeņiem)...

... un skats uz kontinentu naktī, kas vēlreiz parāda cilvēku klātbūtni katrā no kontinentiem.

Lai nostiprinātu zināšanas par zemes un ūdens formām, ierosināju Robertam izveidot pašam savu kontinentu no plastilīna. Robertam iepatikās radītāja loma un tapa zemes, kurās bija arī ieži, kādu uz Zemes nav. Kalnu veidoja zils "ribolīts", piekrastē bija atrodams oranžs "rondolīts".

Izpatīkot dinozauriem, kas apdzīvoja zemi, uz kalna tapa ledājs slēpošanai. No kalna gāzās ūdenskritums, kam ūdeni uz kalna galotni piegādāja geizers. Viena no upēm pazuda zemūdens straumēs. Katram manam viltīgajam jautājumam atradās atjautīga atbilde. Dinozauri mielojās ar augiem, kas uz parastās Zemes nav atrodami. Šeit aug zilureja, zaluteja un zanno krūmu rindas.

Paralēli es veidoju savu kontinentu ar salu arhipelāgu, jūru, fjordu, kalnu grēdu, purvu - cik nu daudzveidīgi varēju to izveidot, lai blakus darbojoties varu Robertam par tiem pastāstīt. Manu kontinentu sāka apdzīvot gaiši pelēki zaķi, izvēloties apmesties mežā pie upes.

Ja, uzduros kādam interesantam rakstam par kosmosu, Zemes uzbūvi un procesiem dabā, izlasu to Robertam. Piemēram, šis raksts par lielāko aisbergu rosināja izpētīt tuvāk Dreika šaurumu un straumes, kas caur to plūst https://www.delfi.lv/campus/raksti/pasaules-lielakais-aisbergs-dodas-preti-savam-galam?id=54928462